Aktualitātes

Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti veltīts pasākums

05-12-2011 14:49

Atzīmējot Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, šodien, 5. decembrī, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Dubultu prospektā 71 atklās gleznotājas Ineses Jēkabsones izstādi, uz kuru tiek aicināti visi interesenti. Šī nav parasta izstāde, jo Inese savu talantu atklāja Dienas centrā un savas radošās ieceres spēj realizēt tikai ar tuvinieku un draugu atbalstu.
Tiksimies šodien plkst. 19:00 izstādes atklāšanā, kurā piedalīsies arī SIVA direktore Regīna Simsone!

Inese Jēkabsone par sevi raksta:

„Mani sauc Inese Jākobsone. Kopš dzimšanas esmu 1. grupas invalīde. Mana slimība ir saistījusi rokas un kājas tā, ka ik dienas man ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība, kuru man nodrošina mamma un brālis, aprūpētāji un līdzcilvēki. Paldies par to visiem!

2000. gadā, kad Jūrmalā atvēra Dienas centru cilvēkiem ar dažāda rakstura veselības problēmām - sāku to apmeklēt. Kādu dienu aprūpētāja nolika man priekšā papīru, otu, akvareļkrāsas un rosināja mani kaut ko uzzīmēt. Pirmie zīmējumi ieinteresēja zīmēšanas skolotāju. Tā tapa mani pirmie darbi akvareļu tehnikā.

Nopietni viss sākās, kad par zīmēšanas skolotāju uz Dienas centru atnāca strādāt gleznotāja Inese Ščucka. Viņa ar lielu mīlestību man mācīja gleznošanas noslēpumus un es tos centos apgūt kā vien spēju. Ar laiku, redzot, ka gleznošana man padodas, skolotāja manas gleznas sāka izstādīt citu cilvēku apskatei. Tā tās bija skatāmas Dienas centrā, kur tās skatīja Dienas centra viesi no Jūrmalas un Latvijas citām pilsētām, kā arī ārzemnieki no Grieķijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas. Viņi visi tās skatot priecājās un izteica daudz atzinīgus vārdus.

2009. gadā bija mana pirmā gleznu izstāde Dubultu luterāņu Baznīcas draudzes nama izstāžu zālē, kur tā bija skatāma arī šogad septembrī. Daudz manu gleznu ir pārdots. Esmu tās arī dāvinājusi man mīļiem un tuviem cilvēkiem.

Galvenā tēma manos darbos ir daba, tās neatkārtojamā ainavu daudzveidība un skaistums. Tā kā iespēja vienai iziet dabā un par to priecāties man ir dota ļoti reti, es cenšos atainot to ar otas un krāsu palīdzību, tā radot sev iespēju uz papīra lapas censties iemūžināt kādu daļiņu no dabas.

Esmu pateicīga Dievam, ka Viņš man ir devis iespēju gleznot, jo kuram gan citam lai pateicos. Ārsti manu slimību izārstēt nespēj, vismaz ne šeit Latvijā. Es rokās nespēju noturēt pat ūdens glāzi. Tomēr… Man ir dota iespēja gleznot. Kā nu tas man sanāk, vērtējiet to jūs – mīļie skatītāji! Priecāšos, ja jums manas gleznas patiks.”

Iet atpakaļ